Mūsdienās "mīkstās prasmes" ir tikpat svarīgas kā " cietās prasmes" , un tās jau tiek mācītas skolā. Tās nav izšķirošas, bet tām ir liela nozīme, lai iegūtu darbu vai virzītos pa karjeras kāpnēm. Bet kas īsti ir mīkstās prasmes, kādi ir to veidi un kā tās atšķiras no cietajām prasmēm? Šeit jūs varat uzzināt visu, kas jums jāzina par mīkstajām prasmēm.

Kas ir mīkstās prasmes un kāpēc tās ir svarīgas?

Vienkāršā profesionālo kompetenču modelī prasmes iedala mīkstajās prasmēs un cietajās prasmēs.

Mīkstās prasmes ir starpdisciplināras prasmes, kas palīdz pārvaldīt ikdienas uzdevumus un efektīvi strādāt ar citiem cilvēkiem. Šīs prasmes ietver komunikāciju, darbu komandā, problēmu risināšanu, laika plānošanu un emocionālo inteliģenci.

Neatkarīgi no jūsu profesijas jums būs nepieciešamas dažas no šīm "mīkstajām" prasmēm. Lai veiksmīgi strādātu savā darbā, jums ir jāspēj labi sadarboties ar kolēģiem, klientiem, vadītājiem un priekšniecību.

Mīkstās prasmes nevar apgūt apmācībās vai kursos; tās veidojas bērnībā un turpina attīstīties visas dzīves laikā. Tāpēc darba devēji īpaši novērtē cilvēkus, kuri ir labi attīstījuši šīs prasmes.

Mīkstās prasmes ir noderīgas visās jomās. Neatkarīgi no tā, vai strādājat IT, veselības aprūpē, tirdzniecībā vai jebkurā citā jomā, prasme efektīvi sazināties un sadarboties ir nenovērtējama. Šīs prasmes ne tikai palīdzēs jums labāk pārvaldīt ikdienas uzdevumus, bet arī atrisināt konfliktus un radīt pozitīvu darba vidi.

Kas ir "cietās" prasmes?

Cietās prasmes ir specifiskas profesionālās spējas, kas nepieciešamas konkrētu uzdevumu risināšanai ikdienas darba dzīvē. Šīs prasmes ir tehniska rakstura, un tās var apgūt, iegūstot izglītību un apmācībā.

Piemēram, programmētājam nepieciešamas dažādu programmēšanas valodu zināšanas, bet pavāram jāapgūst ēdiena gatavošanas paņēmieni. Smagās prasmes var apgūt dažās nedēļās, un to efektivitāti var izmērīt. Tās ir vērstas uz konkrētu uzdevumu veikšanu, tiek attīstītas apmācībā un balstās uz tehniskām zināšanām.

Hārvarda, Stenfordas un Kārnegija fonda pētnieki ir atklājuši, ka "mīkstās prasmes" veido 85 % no cilvēka karjeras panākumiem, bet "cietās prasmes" - tikai 15 %. Tehniskās prasmes var iemācīt, bet sociālās prasmes ir grūtāk apgūstamas.

2017. gadā Google veica iekšēju pētījumu, lai noteiktu produktīvākās komandas uzņēmumā. Rezultāti parādīja, ka labākās komandas sastāvēja no jauktām grupām, kuru dalībniekiem bija spēcīgas "mīkstās prasmes". Turpmākajā pētījumā atklājās, ka veiksmīgam darbam izšķiroša nozīme bija labi attīstītām komunikācijas prasmēm, empātijai un līdera īpašībām.

Ja vēlaties mainīt karjeru, varat pierādīt savu precizitātes līmeni, izmantojot mūsu pieteikumu veidnes .

Četri mīksto prasmju veidi un to piemēri

Mīkstās prasmes var iedalīt trīs līdz četrās dažādās kategorijās. Pamata kategorijas ir metodiskās, sociālās un personiskās mīkstās prasmes. Ceturto kategoriju - komunikatīvās mīkstās prasmes - dažkārt atkarībā no definīcijas aplūko atsevišķi.

Metodoloģiskās mīkstās prasmes

Šīs prasmes palīdz efektīvi risināt uzdevumus un problēmas. Neatkarīgi no tā, vai tās ir iemācītas spējas vai dabisks talants, metodiskās mīkstās prasmes ir vērtīgs instruments efektīvam darbam.

Svarīgs aspekts: metodoloģiskās prasmes ir būtiskas profesionālo kompetenču apguvei.

Metodoloģisko prasmju piemēri:

Kritiskā domāšana, problēmu risināšana, radošums, laika vadība, organizatoriskās prasmes, lēmumu pieņemšana, strukturēta pieeja, informācijas strukturēšana, stratēģiskā domāšana, uzdevumu prioritāšu noteikšana.

Sociālās prasmes

Sociālās mīkstās prasmes ir neaizstājamas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Tās nosaka, vai mijiedarbība tiek uztverta kā patīkama un pozitīva vai drīzāk nepatīkama un negatīva, un palīdz veidot simpātijas. Cilvēki ar spēcīgām sociālajām prasmēm spēj labāk iejusties citos cilvēkos un vienlīdzīgi komunicēt.

Sociālo prasmju piemēri:

Komunikācijas prasmes, komandas darba prasmes, empātija, konfliktu pārvaldība, līderības prasmes, sarunu prasmes, starpkultūru prasmes, tīklošanās prasmes, orientēšanās uz klientu, spēja pielāgoties, pielāgošanās spējas.

Personiskās mīkstās prasmes

Šīs prasmes attiecas uz indivīdu un ir cieši saistītas ar raksturu un iepriekšējo pieredzi. Personīgās mīkstās prasmes ietekmē arī normas, vērtības un personīgie mērķi.

Personīgo mīksto prasmju piemēri:

Pašrefleksija, pašmotivācija, noturība pret stresu, iniciatīva, pašpārliecinātība, uzticamība, elastība, atbildības sajūta, neatlaidība, vēlme mācīties.

Komunikatīvās mīkstās prasmes

Tās ir cieši saistītas ar pārējiem trim mīksto prasmju veidiem, un bieži vien netiek uzskaitītas atsevišķi. Komunikācijas prasmēm ir būtiska nozīme, nosakot, cik labi norit komunikācija ar citiem cilvēkiem un vai tiek sasniegti komunikācijas mērķi.

Komunikatīvo mīksto prasmju piemēri:

Aktīva klausīšanās, prezentācijas prasmes, pārliecināšanas prasmes, retorikas prasmes, neverbālā komunikācija, atgriezeniskās saites prasmes, rakstiskās izteiksmes prasmes, sarunu prasmes, mediju prasmes, argumentācijas prasmes.

10 svarīgākās mīkstās prasmes

1. Komunikācijas prasmes. Spēja efektīvi sazināties gan mutiski, gan rakstiski ir panākumu atslēga jebkurā profesijā. Tas ietver prasmi skaidri izteikt domas, aktīvi klausīties, uzdot pareizos jautājumus un pielāgot savu komunikācijas stilu dažādām auditorijām. Labas komunikācijas prasmes ļauj veidot attiecības ar kolēģiem, klientiem un partneriem, kas ir ļoti svarīgi tādās profesijās kā pārdošanas vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists, skolotājs vai psihologs.
2. Kritiskā domāšana. Spēja analizēt informāciju, izvērtēt dažādus viedokļus un pieņemt pamatotus lēmumus. Kritiskā domāšana palīdz risināt sarežģītas problēmas, identificēt argumentu trūkumus un izstrādāt inovatīvus risinājumus. Šī prasme ir īpaši svarīga pētniekiem, analītiķiem, juristiem un projektu vadītājiem.
3. Pielāgošanās spējas. Strauji mainīgajā pasaulē arvien vērtīgāka kļūst spēja pielāgoties jaunām situācijām, tehnoloģijām un darba metodēm. Pielāgojamība ietver domāšanas elastību, atvērtību pārmaiņām un spēju ātri mācīties. Šī prasme ir ļoti svarīga IT nozarē, mārketingā, uzņēmējdarbībā un daudzās citās jomās, kurās pastāvīgi parādās jaunas tendences un tehnoloģijas.
4. Emocionālā inteliģence. Spēja atpazīt, izprast un pārvaldīt savas emocijas, kā arī citu cilvēku emocijas. Augsts emocionālās inteliģences līmenis veicina labāku komandas mijiedarbību, palīdz risināt konfliktus un rada pozitīvu darba atmosfēru. Šī prasme ir īpaši vērtīga vadītājiem, personāla speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem un psihoterapeitiem.
5. Vadīšanas prasmes. Spēja iedvesmot un vadīt citus, uzņemties atbildību un stratēģiski domāt. Līderības prasmes ir svarīgas ne tikai augstākā līmeņa vadītājiem, bet arī projektu vadītājiem, uzņēmējiem un pat speciālistiem, kas strādā komandās. Labs līderis spēj motivēt komandu, efektīvi deleģēt uzdevumus un vadīt komandu, lai sasniegtu kopīgus mērķus.
6. Laika vadība. Spēja efektīvi pārvaldīt savu laiku, noteikt prioritātes un savlaicīgi veikt uzdevumus. Mūsdienu pasaulē, kur daudzuzdevumu veikšana ir kļuvusi par normu, spēja pareizi sadalīt laiku un resursus ir ļoti svarīga panākumu gūšanai. Šī prasme ir īpaši vērtīga ārštata darbiniekiem, projektu vadītājiem, uzņēmējiem un visiem, kas strādā saspringtos termiņos.
7. Radošums. Spēja ģenerēt jaunas idejas, rast netradicionālus problēmu risinājumus un domāt ārpus rāmjiem. Radošums tiek novērtēts daudzās jomās, sākot no dizaina un reklāmas līdz pat zinātnei un inženierzinātnēm. Tas ļauj jums izstrādāt inovatīvus produktus, rast efektīvus risinājumus sarežģītām problēmām un izcelties ļoti konkurētspējīgā vidē.
8. Komandas prasmes. Spēja efektīvi sadarboties ar citiem, sniegt ieguldījumu kopīga mērķa sasniegšanā un atbalstīt kolēģus. Prasmes strādāt komandā ir svarīgas gandrīz jebkurā profesijā, taču tās ir īpaši novērtētas jomās, kurās rezultāts ir atkarīgs no kopīgiem spēkiem, piemēram, programmatūras izstrādē, filmu ražošanā vai zinātniskos pētījumos.
9. spēja risināt problēmas. Spēja identificēt problēmas, analizēt to cēloņus un rast efektīvus risinājumus. Tas ietver spēju domāt analītiski, aplūkot problēmu no dažādiem aspektiem un piedāvāt praktiskus risinājumus. Šī prasme ir īpaši svarīga inženieriem, vadības konsultantiem, IT speciālistiem un uzņēmējiem.
10. Starpkultūru kompetence. Globalizētajā pasaulē arvien svarīgāka kļūst prasme efektīvi sadarboties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām. Tas ietver izpratni par kultūru atšķirībām, cieņu pret daudzveidību un spēju pielāgot savu uzvedību un komunikāciju dažādiem kultūras kontekstiem. Šī prasme ir īpaši vērtīga starptautiskajā uzņēmējdarbībā, diplomātijā, tūrismā un starptautiskos uzņēmumos.

Ir vērts uzsvērt arī tādu "mīksto" prasmi kā harizma.

Harizma ir spēja iedvesmot un ietekmēt citus. Tā ietver harizmu, emocionālo saikni un dabisko magnētismu. Harizma ir svarīga:

• vadībai un motivācijai
• pārliecinošai pārliecināšanai pārdošanā un pārrunās
• kontaktu dibināšanai un karjeras attīstībai
• pozitīvai komandas dinamikai
• klientu lojalitātei
• Efektīva publiskā uzstāšanās
• Konfliktu risināšana

Īpaši vērtīgi politikā, uzņēmējdarbības vadībā, pārdošanā un mācīšanā. Harizma uzlabo citas mīkstās prasmes un izceļ izcilus līderus.

CV varat arī sīkāk aprakstīt savas mīkstās prasmes un skaidri tās nosaukt.

Darba intervijās bieži tiek apspriestas mīkstās prasmes, jo tās ir būtiskas, lai gūtu panākumus darbavietā. Komunikācijas prasmes ir svarīgas, lai skaidri un efektīvi sazinātos gan mutiski, gan rakstiski. Darbs komandā parāda, cik labi jūs sadarbojaties ar kolēģiem un atbalstāt viņus. Problēmu risināšanas prasmes palīdz jums analītiski risināt problēmas. Organizatoriskās prasmes atspoguļojas jūsu laika plānošanā un efektīvā plānošanā. Elastība un spēja pielāgoties ir būtiskas, lai ātri pielāgotos jauniem apstākļiem. Empātija un emocionālā inteliģence liecina par jūsu izpratni un cieņu pret citu cilvēku jūtām un perspektīvām. Kritiskā domāšana palīdz analizēt informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus. Stresa pārvaldība parāda, cik mierīgs un produktīvs jūs esat stresa situācijās.

Ja zināt par šīm prasībām, varat īpaši sagatavoties šādiem jautājumiem. Mums ir noderīgs raksts " Stiprās un vājās puses darba intervijās".

Apmācieties un attīstiet mīkstās prasmes

Lai attīstītu kādu prasmi, jums ir jāapgūst zināšanas un jāpielieto tās praksē. Zināšanas ir informācija, ko mēs saņemam un glabājam. Ir daudz zināšanu avotu: Mācību avoti: grāmatas, raksti, lekcijas, podkāsti, personīga saskarsme un mentoru padomi. Piemēram, piemēram, braukšana ar automašīnu. Zināšanu apguve par automašīnas uzbūvi, ceļu satiksmes noteikumiem un braukšanas teoriju ir zināšanu veidi.

Šo zināšanu pielietošana praksē, pirmā nepraktizētā pieredze, ir prasme. Automašīnas vadīšana pilsētā vai treniņu trasē ir prasme. Tas ir tas, kas ļauj iegūt autovadītāja apliecību, bet šī prasme vēl nav pilnībā attīstīta.

Prasme kļūst par rutīnu, kad jūs varat pastāvīgi labi veikt uzdevumu, un tās kvalitāte saglabājas neatkarīgi no mainīgajiem ārējiem apstākļiem. Droša braukšana neatkarīgi no laika apstākļiem, ārkārtas situācijām vai citiem ārējiem faktoriem ir prasme.

Katrai maigajai prasmei ir savi attīstības līmeņi un kritēriji. Jo vairāk praktizēsieties, jo labākas kļūs jūsu prasmes. Galvenais ir saņemt atgriezenisko saiti un analizēt savu pieredzi; pretējā gadījumā var iestigt. Arī konkrētu, izmērāmu mērķu izvirzīšana attiecībā uz savām mīkstajām prasmēm var palīdzēt jums sekot līdzi progresam un saglabāt motivāciju.

Mīkstās prasmes lielā mērā ir atkarīgas no paša cilvēka un viņa individuālajām īpašībām. Tāpēc bieži vien ir grūtāk attīstīt mīkstās prasmes nekā cietās prasmes. Kamēr cietās prasmes var apgūt salīdzinoši ātri, mērķtiecīgi mācoties un praktizējoties, mīksto prasmju attīstība pēc definīcijas prasa daudz vairāk laika, pašrefleksijas un nepārtrauktas pielāgošanās.

Biežāk uzdotie jautājumi par mīksto prasmju tēmu

Kas ir mīkstās prasmes?

Mīkstās prasmes ir personiskās īpašības un starppersonu prasmes, kas ir izšķirošas profesionālo panākumu gūšanai. Tās ietver komunikācijas prasmes, komandas darba prasmes, pielāgošanās spējas un problēmu risināšanas prasmes. Atšķirībā no cietajām prasmēm, kas ir raksturīgas tikai noteiktām profesijām, mīkstās prasmes ir vērtīgas jebkurā nozarē un amatā.

Ar ko mīkstās prasmes atšķiras no cietajām prasmēm?

Cietās prasmes ir tehniskās prasmes, kas ir tieši saistītas ar konkrētu darbu vai uzdevumu. Savukārt mīkstās prasmes ir visaptverošas spējas, kas ir noderīgas jebkurā profesionālā situācijā. Cietās prasmes bieži vien tiek iegūtas formālās apmācībās, savukārt mīkstās prasmes tiek attīstītas, gūstot pieredzi un apzināti praktizējoties.

Kuras mīkstās prasmes darba devēji meklē visvairāk?

Darba devēji lielu nozīmi piešķir komunikācijas prasmēm, līdera īpašībām, komandas darbam, pielāgošanās spējām un problēmu risināšanas prasmēm. Augstu tiek vērtēta arī emocionālā inteliģence, radošums un laika plānošana. Šīs prasmes ļauj darbiniekiem efektīvi strādāt komandā, pielāgoties pārmaiņām un veicināt organizācijas panākumus.

Vai "mīkstās" prasmes var attīstīt?

Jā, mīkstās prasmes noteikti var attīstīt un uzlabot. To var panākt, apzināti praktizējot, apmācot, sniedzot atgriezenisko saiti un gūstot praktisku pieredzi. Nepārtraukta pašrefleksija un vēlme mācīties no kļūdām ir ļoti svarīgi, lai attīstītu "mīkstās" prasmes.

Kā var uzlabot saziņas prasmes?

Lai uzlabotu komunikācijas prasmes, ir svarīgi praktizēt aktīvu klausīšanos un būt atvērtam atgriezeniskajai saitei. Var palīdzēt arī regulāra prezentāciju praktizēšana un publiskās uzstāšanās iespēju meklēšana. Komunikācijas prasmes var uzlabot arī lasīšana un rakstīšana dažādos stilos.

Kāpēc ir svarīga emocionālā inteliģence?

Emocionālā inteliģence ļauj cilvēkiem izprast savas un citu emocijas un atbilstoši reaģēt uz tām. Tas veicina labākas attiecības darba vietā un palielina komandas produktivitāti. Emocionālā inteliģence palīdz arī risināt konfliktus un vadīt komandu.

Kā attīstīt kritisko domāšanu?

Kritisko domāšanu var attīstīt, regulāri analizējot informāciju, apšaubot pieņēmumus un apsverot dažādas perspektīvas. Praktizējieties izvērtēt argumentus un izdarīt loģiskus secinājumus. Lasiet dažādus avotus un diskutējiet ar citiem par sarežģītām tēmām.

Kas ir spēja pielāgoties un kāpēc tā ir svarīga?

Pielāgojamība ir spēja elastīgi reaģēt uz pārmaiņām un efektīvi darboties jaunās situācijās. Mūsdienu straujajā darba vidē tā ir ļoti svarīga, jo tehnoloģijas un darba metodes nepārtraukti attīstās. Pielāgojami darbinieki ir vērtīgāki, jo viņi spēj tikt galā ar nenoteiktību un pārvarēt jaunus izaicinājumus.

Kā uzlabot laika plānošanas prasmes?

Laba laika plānošana sākas ar skaidru prioritāšu noteikšanu un plānošanas rīku izmantošanu. Izstrādājiet reālistiskus grafikus un izvairieties no kavēšanās. Iemācieties deleģēt uzdevumus un vajadzības gadījumā pateikt "nē".

Kāpēc ir svarīgi strādāt komandā?

Darbs komandā veicina sinerģiju, apvienojot dažādu komandas locekļu stiprās puses. Tā veicina inovāciju, apmainoties ar idejām, un palielina darba efektivitāti. Labs komandas darbs uzlabo arī darba atmosfēru un darbinieku apmierinātību.

Kā attīstīt līdera īpašības?

Līderības prasmes tiek attīstītas, uzņemoties atbildību un iedvesmojot citus. Praksē iepazīstiniet ar savu redzējumu un motivējiet citus. Nepārtraukta mācīšanās un spēja pieņemt un sniegt atgriezenisko saiti arī ir svarīgi līderības attīstības aspekti.

Kas ir problēmu risināšanas prasmes?

Problēmu risināšanas prasmes ietver problēmu identificēšanu, to cēloņu analīzi un efektīvu risinājumu izstrādi. Tās prasa analītisku domāšanu, radošumu un spēju izsvērt dažādas iespējas. Labi problēmu risinātāji spēj vienkāršot sarežģītas situācijas un rast praktiskus risinājumus.

Kā uzlabot sarunu risināšanas prasmes?

Sarunu prasmes var uzlabot, aktīvi klausoties, meklējot abpusēji izdevīgus risinājumus un gatavību kompromisiem. Praktizējieties izprast visu iesaistīto pušu vajadzības un motivāciju. Attīstiet arī savu emocionālo inteliģenci, lai labāk pārrunu laikā spētu novērtēt noskaņojumu.

Kāpēc radošums ir svarīgs darbā?

Radošums veicina inovāciju un palīdz risināt sarežģītas problēmas. Tas ļauj uzņēmumiem atšķirties no konkurentiem un apzināt jaunas tirgus iespējas. Radoši darbinieki ienes svaigas idejas un var uzlabot esošos procesus.

Kā attīstīt empātiju?

Empātiju attīsta, aktīvi klausoties un cenšoties izprast citu viedokli. Praktizējiet uzrunāt cilvēkus no dažādām vidēm bez aizspriedumiem. Empātiju var veicināt arī pārdomas par savu pieredzi un ķermeņa valodas vērošana.

Kādas ir sevis prezentēšanas prasmes?

Pašreprezentācijas prasmes ietver spēju efektīvi iepazīstināt citus ar sevi un savām idejām. Tas ietver skaidru komunikāciju, pārliecinošu uzvedību un prezentācijas stila pielāgošanu auditorijai. Laba pašprezentācija ir svarīga darba intervijās, prezentācijās un kontaktu dibināšanā.

Kā uzlabot lēmumu pieņemšanas prasmes?

Uzlabojiet lēmumu pieņemšanas prasmes, rūpīgi apkopojot un analizējot informāciju. Iemācieties izvērtēt riskus un sekas un attīstiet uzticību savai intuīcijai. Praktizējieties arī saglabāt mieru, ja rodas spiediens, un pieņemt ātrus, bet saprātīgus lēmumus.

Kāpēc ir svarīga elastīga domāšana?

Elastīga domāšana ļauj pielāgoties jaunām situācijām un rast netradicionālus risinājumus. Tā palīdz būt atvērtam jaunām idejām un apsvērt dažādas perspektīvas. Strauji mainīgajā darba pasaulē prāta elastība ir ļoti svarīga inovācijām un problēmu risināšanai.

Kā attīstīt noturību pret stresu?

Stresa noturību var attīstīt, regulāri izmantojot relaksācijas tehnikas, piemēram, meditāciju vai elpošanas vingrinājumus. Uzturēt veselīgu dzīvesveidu ar pietiekamu miega daudzumu, fiziskām aktivitātēm un sabalansētu uzturu. Attīstiet arī pozitīvu domāšanas veidu un iemācieties uztvert izaicinājumus kā izaugsmes iespējas.

Kā mīkstās prasmes ietekmē karjeras attīstību?

Mīkstās prasmes palielina darbinieka vērtību, uzlabojot sadarbību un komunikāciju. Tās nodrošina efektīvas attiecības ar kolēģiem un klientiem. Spēcīgas mīkstās prasmes var veicināt lielāku atbildību, vadošus amatus un labākas karjeras iespējas.