Darba izdegšana ir īpaša darba stresa forma. Tā ir ķermeņa un emocionālas izsīkuma sajūta, ko pavada dziļa neapmierinātība un personīgās identitātes zudums. Izdegšana netiek uzskatīta par tradicionālu medicīnisku diagnozi. Daudzi eksperti to uzskata par sarežģītu stāvokli, aiz kura var slēpties citas problēmas, tostarp depresija vai cilvēka personīgas īpašības.

Izdegšanas process pakāpeniski attīstās un uzkrāj negatīvas emocijas, kamēr cilvēka iekšējās resursi izsīkst. Modernais dzīves ritms, īpaši lielpilsētās, rada labvēlīgu vidi šī sindroma attīstībai. Ikdienu pārpilda stresa situācijas, augstas darba prasības un nepieciešamība pastāvīgi sazināties ar daudziem cilvēkiem, kas pat stabilākos cilvēkus var emocionāli izsīkt.

Riska grupas darba izdegšanai

Bieži sastopamākie izdegšanas pieredzētāji ir cilvēki, kuriem darbs prasa intensīvu komunikāciju. To skaitā ir dažādu līmeņu vadītāji, pārdošanas vadītāji, veselības un sociālie darbinieki, skolotāji, padomdevēji un likuma izpildes darbinieki. Viņu darbs prasa pastāvīgu emocionālu iesaistīšanos un augstu līmeni empatijas, kas laika gaitā var izsīkt iekšējos resursus.

Īpašu riska grupu veido cilvēki, kas cenšas atrast līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un karjeru. Pastāvīgās vainas sajūtas pret ģimeni par pārmērīgu darba slogu, apvienotas ar darba stresu, rada papildu emocionālu spiedienu. Arī darbinieki, kuriem ir bailes par darba zaudēšanu vai kuriem nav pārliecības par savām profesionālajām prasmēm, ir riska zonā.

Lielpilsētu iedzīvotāji ir īpaši izkūšanas risks, jo nepieciešama pastāvīga mijiedarbība ar daudziem svešiem cilvēkiem, garas darba ceļojumu un augsts dzīves tempi. Karjeras jaunpienācējiem, kurus uzstādītas augstas cerības, jau pēc pusgada var "izdegāt", ja neiztur spiedienu no atbildības un nepieciešamās pielāgošanās ātruma.

Darba izdegšanas pazīmes

Darba izdegšanas simptomi izpaužas gan psihofiziskajā, gan sociālpsiholoģiskajā līmenī. Fiziskajā līmenī cilvēks var piedzīvot pastāvīgu nogurumu, miega traucējumus, galvassāpes un gremošanas problēmas. Bieži notiek enerģijas līmeņa kopēja samazināšanās, attīstās hronisks nogurums, kas nepazūd pat pēc ilgākām atpūtas reizēm.

Sociālpsiholoģiskajā jomā izdegšana izpaužas ar apātiju, pasivitāti un vispārēju vienaldzību pret notikumiem. Skarto persona var izstrādāt paaugstinātu kairinājumu, kļūt ciniska un agresīva. Raksturīga pazīme ir pastāvīga vēlme pēc pārtraukumiem un atpūtas darba laikā, garlaicības un melanholijas izpausme. Daudzi ziņo par koncentrācijas grūtībām un stipru vēlmi pēc vientulības pēc darba beigām.

Darba izdegšanas cēloņi

Darba izdegšana bieži rodas no hroniska stresa un emocionālo enerģētisko resursu pakāpeniskas izsīkuma. Galvenais cēlonis ir kontroles trūkums pār darba situāciju: nespēja ietekmēt darba laiku, uzdevumu apjomu vai resursu sadali. Neizpratne darba cerībās un mākonīgas amata apraksta radīšana arī rada labvēlīgu vidi izdegšanas sindroma attīstībai.

Toksiska darba vide ar biroju konfliktiem, nelabvēlīgu atmosfēru vai pārmērīgu vadības kontroli var ievērojami paātrināt izdegšanas procesu. Monotonija vai tieši pretēji - haoss darbā prasa pastāvīgu spriedzi, lai uzturētu koncentrēšanos, kas noved pie ātras iekšējo resursu izsīkuma.

Darba izdegšanas pārvarēšanas stratēģijas

Izdegšana ir labojama stāvoklis, ja pareizi rīkojoties. Pirmkārt, jāsaprot problēma un jāatklāj emocijas atklāti. Paša pieredze nedrīkst būt noslēpta, bet tā jāapspriež ar vadību vai kolēģiem, lai atrastu risinājumus problēmu risināšanai.

Fiziska aktivitāte ir nozīmīga izdegšanas pārvarēšanā. Regulāra fiziskā aktivitāte, pastaigas svaigā gaisā, veselīga uzturs un pietiekams miegs palīdz atjaunot organisma fiziskos un emocionālos resursus. Īpaša uzmanība jāvelta regulāras atpūtas organizēšanai - gan īstermiņam darba laikā, gan ilgtermiņam brīvdienās un atvaļinājumos.

Karjeras attīstība un horizonta paplašināšana var būt efektīvs līdzeklis pret izdegšanu. Saikne ar citu amatu pārstāvjiem, piedalīšanās apmācību programmās un konferencēs palīdz redzēt jaunus skatus un atjaunot interesi par darbu. Dažos gadījumos var būt nepieciešama amata maiņa vai pat profesijas maiņa, ja pašreizējais darbs nesniedz apmierinājumu.

Radošu intereses un hobiju attīstība ārpus darba nodrošina nepieciešamo līdzsvaru un palīdz aizmirst par darba problēmām. Regulāra nodarbošanās ar mīļāko nodarbi, vai tas būtu zīmēšana, dejot vai dārzkopība, dod sajūtu par stabilitāti un pašpārliecību. Atslābināšanās tehniku, meditācijas vai citu pašregulācijas metodēm apgūšana palīdz labāk tikt galā ar stresu un novērst jaunus svarīgus epizodes.

No savas pieredzes: Mans ceļš caur izdegšanu

Kā šī raksta autors esmu vairākas reizes piedzīvojis izdegšanu. Varbūt zini, kas tas ir: stāvoklis, kas izrauj tevi no zemes - tu vairs nesaproti, kāpēc vispār strādā, ko vēlies sasniegt un jūties vīlies par savu dzīvi. Bet šeit slēpjas atslēga: tas ir psiholoģisks stāvoklis, ko vari pārvarēt.

Mans personīgais recepšu pret izdegšanu ir vienkāršs, bet efektīvs:

Pirmais: Ja gudri strādā prātā, ir jāstrādā arī smagi fiziski. Cīņas māksla ir ideāla šim nolūkam. Treniņos novēršies, satiec cilvēkus, un tavu galvu ieņem nākamais kustību plānojums - nevis darbs. Kamēr strādā tavas muskuļu, atpūšas tavas domas. Tavi sirds sit, tava ķermenis tiek piebarots ar skābekli. Tā vietā, lai pavadītu bezmiega naktis, tu gulēsi kā bērns. Tavs pašpārliecība pieaugs, un arī tavas darbības uzlabosies.

Otrais: Darba pārpūles ir dažreiz nepieciešamas - bet tām jābūt tavai apzinātai izvēlei. Ja strādā ilgāk, tad savas iniciatīvas dēļ, jo tu vēlies sasniegt konkrētu mērķi. Šī perspektīva maina visu: tas ir tavs pašu lēmums, neviens cits neuzņemas atbildību par to.

Trešais un visvienkāršākais: Tev jābūt skaidram mērķim prātā. Ja strādā tikai par pašu darbu, tu dodies vienā virzienā uz izdegšanu. Bet ja strādā ģimenes labā, tu tajā atrod dziļāku jēgu. Tas veido būtisko atšķirību.

Padomā par to - tas var mainīt tavu dzīvi!

Kopsavilkums: Izdegšanu saprast un pārvarēt

Izdegšanas pamata pazīmes:

• Vienradža emocionāla un fiziska izsīkuma stāvoklis
• Veids, kā nogurums saistās ar darbu
• Klādēšanās process ar psihiskiem un fiziskiem sekojumiem

Īpaši apdraudētās personu grupas:

• Cilvēki komunikācijas intensīvos profesijās
• Vadītāji un menedžeri
• Veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošie
• Lielpilsētu iedzīvotāji ar garām darba ceļojumu
• Darbspējīgie ar traucētu darba un dzīves līdzsvaru

Tipiskas brīdinājuma pazīmes:

• Hronisks izsīkums un miega traucējumi
• Emocionāla apdedzināšanās
• Ciniska attieksme pret darbu
• Koncentrēšanās grūtības
• Fiziskās sūdzības, piemēram, galvassāpes

Ieteiktās pārvarēšanas stratēģijas:

• Regulāra fiziskā aktivitāte
• Iekļaujot pietiekamu atjaunošanās laiku
• Atbalstošā sociālā vidēja izveidošana
• Personīgo interešu attīstīšana ārpus darba
• Vajadzības gadījumā meklēt profesionālu atbalstu

Izdegšanas pārvarēšana ir process, kas prasa laiku un dažādas pasākumus. Pirmā svarīgā solis ir situācijas atzīšana un pieņemšana. Veiksmīgai atveseļošanai veicina profesionāla palīdzība un atbalstoša privāta vide. Profilaksei un regulārai pašnovērtēšanai var palīdzēt novērst jaunu izdegšanu.

Vairāk par veselīgu līdzsvaru tēmai lasi manā rakstā Darba un dzīves līdzsvars. Nepieciešams visiem, kuri vēlas gudri sadalīt savu enerģiju!