Kad jūs izveidojat ainu CINEMA 4D, parasti notiek tā, ka jūs, strādājot ar to, bet pēc modeļu veidošanas, pievienojat gaismas avotus.
Jūs noteikti rīkojaties tāpat? Tātad vispirms jūs izveidojat grīdu un tad izveidojat diezgan vienkāršu ainu.
Šai sfērai es piešķiršu Y augstumu 100. Tagad mums ir šis objekts, un pašlaik mēs vēl aizvien darbojamies ar noklusēto gaismu - tas nozīmē, ka mēs vēl neesam iestatījuši savu gaismu.
Kurš gan vēlētos apskatīt - redzams redaktora opcijās vai pat var mainīt noklusēto gaismu.
Tomēr jūs redzat: Tas tomēr nenodrošina pareizu ēnu. Bet tieši tas ir dažreiz pat ļoti izdevīgi: Ne vienmēr vajag visu sastīdēt.
Tad nu sāksim ar jaunu gaismas avotu, piešķirot tam mīkstu ēnu …
… un tad pārvietosim gaismas avotu ārpus šīs sfēras. Tagad redzams, ka uz sfēras ir skaista gaisma. Bet: Ēnas protams vēl nav.
Tad mums vajag tikai uzvilkt šo materiālu šeit un es vienkārši to izdarīšu, vilkt to uz šo grīdu. Un tur jūs protams redzat, ka tas tur daudzkārt atkārtojas. To mēs noteikti nevaram izmantot.
Ko mēs darīsim? Mums vienkārši jāmapo citādi, un tieši tam jāuzspiež - ne platības mapēšanas, bet frontālajā mapēšanā.
Tad tas tiks precīzi uzšūts uz šīs grīdas no mūsu skata.
Arī fons jau tur ir, viņu tur partrauc fiziskais debess. Tāpēc tas prasa tā saukto rendertagu; pāri Tagiem>CINEMA 4D-Tagi jūs saņemsiet šo rendertagu, ...
... un tur es faktiski varu noteikt, kad tas ir uzspiests (tas notiek automātiski tūlīt pēc atvēršanas), ka es nevēlos, lai fiziskais debess būtu redzams kameras acīm. Tātad - nost no tā.
Un tagad izskatās jau daudz labāk. Es rendēju visu kopā, mēs to apskatīsim - un es teiktu, ka mēs jau gandrīz esam tur.
Mums jādara vēl divas lietas: Mums jānedaudz pagriež debesis, lai ēna ... nokrīt tā - izskatās labāk.
Un otrais, ko mums jādara: Jūs to noteikti arī labi redzat: Mūsu grīda izskatās ļoti dzeltena salīdzinājumā ar debesīm. Tas ir tāpēc, ka šeit vēl kaut kas trūkst. Mums ir nepieciešams arī grīdai rendertags (pār Tagiem>CINEMA 4D-Tagi->Rendertags)…
... un vienkārši jānorāda sava komponēšanas veida, proti, ka vēlamies izveidot fona komponēšanu, tātad komponēšanu, kas sastāv no grīdas un fona. Es spiežu uz to - tad redaktorā pagaidām nekas nemainās.
Ja es tagad to atkal rendēju, tad redzat, ka debesis un fons vienmērīgi pāriet viens otrā un mana ēna kritīs precīzi tā, kā tai jākritīs.
