Attēla veidošana (daļa 1)
Apzināta attēla uzbūves konstrukcija, manuprāt, nevar tikt iemācīta no galvas. "Zelta griezums" un citi attēla veidošanas noteikumi ir skaidrojumu mēģinājumi par to, kāpēc daži fotoattēli izceļas no masas; taču tie nevajadzētu tikt saprasti kā pamācības konstruēt visus fotoattēlus pēc šiem noteikumiem.
Visi man pazīstamie foto mākslinieki vienmēr uzsver to, ka viņi savu attēlu veidošanu veic vairāk vai mazāk neapzināti. Gluži "iet no vēdera". Tomēr jāpatur prātā, ka periodiski vienmēr vajadzētu padomāt par dažādiem veidotāja jautājumiem. Un arī attēlu atlases laikā jums būtu jājautā sev, kuri no jūsu attēliem izceļas, jo tie ir mazliet labāki par citiem, un kāpēc: Kāda ir maza, bet svarīga atšķirība? Kam, kas regulāri uzdod šos jautājumus, būs sajūta par efektīvu attēla veidošanu un laika gaitā uzlabosies. Tas, kurš zina par konkrētiem efektiem, izšķirošajā brīdī tad arī (neapzinoties, uzticoties instinktam) fotografēs labāk.
Attēls 7.1: 80. gadu ska kultūras grupa Madness (zināmākais hita dziesma: Our House) uzstājas Berlīnes C-Halle koncertā 2012. gada 24. oktobrī. Nav pietiekami, lai fotografētu tikai pazīstamus mūzikas nozares lielumus. Vajadzīga arī mākslinieciska radoša veidlapa ar attēla veidošanu, gaismas iestatījumu un fokusēšanu, ja vēlēsieties kļūt par veiksmīgu koncertu fotogrāfu. Canon EOS-1D Mark IV ar EF 2,8/16-35mm izmantojot 35mm objektīva fokusa garumu. 1/50 sekunde, atvērums 4,0, ISO 1,000.
(Foto © 2012: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
7.1 Neapgrieziet ģitāras kauliņu
Koncertu fotogrāfijā bieži sastopas dažas raksturīgas veidotāju izaicinājumi. Pareizi attēlot ģitārists ar ģitāru ir svarīgs šajā gadījumā. Kura attēla formāta šis motīvs vislabāk atbilst? Portrets ar daudz brīvas vietas sānā, kur ģitāras kauliņam nepieciešama plāna vieta? Vai liekais formāts, kurā neuzņem kājas mākslinieka? Dažreiz ideāls var izrādīties arī kvadrātisks formāts, it sevišķi, ja attēls ir uzņemts viegli slīpi. Jums tomēr vajadzētu izvairīties no attēlu apgriezšanas tā, lai iegūtos "neregulārus" formātus; tas ir formāti, kas būtiski atšķiras no parastajiem formātiem (3:4, 2:3, 1:1). Šādu foto skatoties skatītājam parasti radīs neērtu sajūtu; tādi vienkārši ir "neharmoņiski", jo nedabiski (un neatbilst cilvēka parasts redzes viedoklim un vajadzībai pēc vizuālās harmonijas).
Attēls 7.2: Ja ģitāras kauliņš attēlā (pa labi) ir apgriezts, tas kāpēcās izskatās kā "stulbs". Labāk ir to pilnīgi fotografēt, kā tas ir noticis attēlā pa kreisi. Alternatīvi, jūs varētu būt arī padarījis kvadrātisku foto no motīva. Nikon D3S ar 2,8/24-70-mm-Nikkor izmantojot 32mm fokusa garumu (kreisajam attēlam) un 52mm (labajam attēlam). 1/250 sekunde, atvērums 2,8, ISO 5,000.
(Foto © 2010: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 7.3: Kvadrātisko attēla formātu es bieži izmantoju mūziķu portretiem (it sevišķi ģitāristiem un bungotājiem), jo tādējādi varu griezt noveco piemeklējošo telpu (skatuvi), kas bieži kļūst traucējoša. Nikon D800 ar 2,8/70-200-mm-Nikkor izmantojot 185mm fokusa garumu. 1/250 sekunde, atvērums 4,5, ISO 1,000.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.2 Problēma ar mikrofonu
Mikrofons un mikrofona statīvs ir priekšmeti, kas atkarībā no uzņemšanas vietas un rokas izvietojuma var vai nu (dažreiz lielas) daļas dziedātāju sejas slēpt vai nodot tumšas ēnas uz tām. Abas situācijas attēlos izskatās neglīti, un koncertu fotogrāfa uzdevums ir izvēlēties pozīciju, kas to novērš vai vismaz mazina.
Ir arī rokas pozas, kurās dziedātāja roka (vai visbiežāk raperis) tādā veidā slēpj mūzikas ģitārista seju, ka noderēgs portreta fotoattēls nevar tikt izveidots. Vismaz no pozīcijas, kas ir frontāla pret mūziķi.
Attēls 7.4: Šeit man bija nelaimē: Frontālais gaismeklis šeit nozīmēja, ka no priekšas ņemtais attēls (ar mākslinieka sejas malu skata sašaurinājumu) nedod apmierinošus fotoattēlus, jo ēnas uz muti un zoda novērsa to, ka portrets būtu saucas par izdevušos (ēnas burtiski "pārvērš" mākslinieka seju).
Jan Delay savā koncertā 2010. gada 20. augustā Zeltfestival Ruhr Bochum/Vitena. Nikon D3S ar 2,8/24-70-mm-Nikkor izmantojot 36mm fokusa garumu. 1/2500 sekunde, atvērums 3,5, ISO 5,000.
(Foto © 2010: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 7.5: Mikrofons kopā ar mikrofona statīvu koncertu fotogrāfus atkal un atkal uztrauc. Bieži vien tas nosedz pārāk lielas sejas daļas vai nodara neskaistas ēnas uz mākslinieka zoda un kakla. Tomēr, ja fotogrāfs (kā šajā foto) nedaudz slīpējas priekšā dziedātājam, šie problēmi ir minimāli. Taču, stāvot tieši pret mākslinieku, mikrofons pārāk daudz pārklāj sejas. (Ielūdzam attēlot ar savu prāta aci, ka šajā foto kamerastāvoklis būtu bijis nedaudz pa kreisi, tādējādi fotografam stāvot tieši pret dziedātāju ... Frontālais skats kopā ar perspektīvu no apakšas, no bedres izrādījies ne tik veiksmīgs). Patrice & Shashamani Band koncertā 2005. gada 17. novembrī Berlīnē.
(Foto © 2005: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Ir labāk mainīt uzņemšanas vietu un fotogrāfēt dziedātāju(s) vairāk no sāniem, bet tomēr no priekšpuses.
Piezīme: Dziedātājiem, kas tur mikrofonu ar labo roku, ir visizdevīgāk tos fotografēt no nedaudz augšām pa kreisi (no dziedātāja skatupunkta). Ja jūs viņus fotografētu no nedaudz augšām pa labi (atkal no mākslinieka skatupunkta), ne tikai mikrofons, bet arī mākslinieka roka varētu aizklāt viņa (vai viņas) seju. Kreisrokrakstniekiem tas attiecas pretēji.
Attēls 7.6: Labākais kamerastāvoklis kreisrokrakstniekiem nav pavisam labākais, jo, papildus mikrofona aizklāšanai, arī dziedātāja roka varētu aizklāt daļu sejas (skatiet kreiso attēlu). Labākais punkts būtu pa labi no dziedātāja. Ar labo fotoaparātu stāvēju ļoti pa labi no dziedātāja, tāpēc varēju uzņemt profilu, kurā mikrofons netraucē. Tims Bendzko koncertā 2012. gada 24. augustā. Nikon D4 ar 1,4/85 mm-Nikkor objektīvu. 1/400 sekunde, aizvērtnes atvērtums 3,2, ISO 3 200.
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Piezīme: Ja pamanāt, ka uzņemšanas punkts neliecina par optimāliem rezultātiem, vajadzētu to mainīt, pat ja tas nozīmē zaudētu dārgo laiku. Labāk uzņemt mazāk fotogrāfiju, bet labākā kvalitātē (attēla kompozīcijas ziņā), nevis vienīgi viduvējas fotogrāfijas.
7.3 Arī fotogrāfējiet detaļas
Koncertu fotogrāfi parasti koncentrējas tikai uz (zināmākajiem) zvaigznēm. Labākajā gadījumā arī grupu kopā. No komerciāl-redakcionālā attēlu lietošanas viedokļa abas pieejas ir pilnīgi pareizas. Redakcijās neprasīs otro vai trešo mākslinieku līniju, bet vienīgi viszināmākos mūzikas nozares darbus.
Tomēr pārdošanas iespējas var ievērojami paplašināt, ja jūs arī turklāt uzņemat noskaņas bagātus attēlus no notikumiem uz skatuves un aiz skatuves un no koncertzāles.
Attēls 7.7: Detaļi dažreiz izsaka vairāk nekā "veselums". Turklāt tos bieži vien var daudz vieglāk "pārdot", jo tie ir vispārīgāk izmantojami nekā mūziķu portreti (tomēr ne redakcionālajā daļā; tur mūziķu portreti, protams, ir pieprasītāki nekā abstrakti detalizēti attēli). Nikon D3S ar 1,4/85 mm-Nikkor objektīvu. 1/160 sekunde, aizvērtnes atvērtums 2,2, ISO 1 250.
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.4 Iemūžiniet mākslinieku mimiku
Koncertu fotogrāfija ir darbības fotogrāfija. Fotoattēli no skaistas izrādes un akrobātiskām dejām ir tikpat pieprasīti kā noskaņotas fotogrāfijas ar lieliskiem gaismu efektiem fonā. Tomēr labiem fotogrāfiem ir jāpievērš uzmanība arī tam, lai reizēm iemūžinātu iesaistīto aktieru mimiku, jo tā bieži vien stāsta vairāk par tūkstošiem vārdu.
Attēls 7.8: "Eee ... Vai es tikko nopīpējos?" šķiet uzdot jautājumu ģitārists Bochum Total- festivālā. Mākslinieku mimikas iemūžināšana padara koncertu fotogrāfiju daudzveidīgu un interesantu. Tas būtu slikti un garlaicīgi, ja visi mūziķi koncertos vienkārši stāvētu uz skatuves un garlaicīgi. Nikon D800 ar 2,8/70-200 mm-Nikkor objektīvu. 1/500 sekunde, aizvērtnes atvērtums 4,5, ISO 800.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Patiesa prieks un sajūsma par faniem sveicot, koncentrēta ģitārspēle, atvieglots sejas izteiksme vai entuziasmains iesaistīšanās mūzikā ir brīži, kas ir vērtīgi, lai tos fotogrāfiski iemūžinātu.
Attēls 7.9: Ar kādu gaisotni Cecīlija Bartoli (šajā Berlinā, Filharmonijā 2007. gada 17. novembrī) sniedz savus uzstāšanos, var redzēt diezgan labi šajā aptveršanā.
(Foto © 2007: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Piezīme: Koncertu fotogrāfija nav atkarīga tikai no lieliskas horeogrāfijas, sarežģītiem skatuves būvējumiem, izcilas gaismas šoviem vai spēcīgiem dejām. It īpaši mūziķu portreti ir tie, ko skatītāji vislabprātīgāk skatīs.
Attēls 7.10: Sanraiz Eivnū koncertā ZFR Bochumā 2012. gada 27. augustā. Ģitārists ar koncentrētu ciešamu sejas izteiksmi liecina par to, ar kādu lidmašīnu šeit tiek radīta mūzika. Nikon D4 ar 1,4/85 mm-Nikkor objektīvu. 1/1000 sekunde, aizvērtnes atvērtums 2,5, ISO 2500. Blendenpriorität (laika automātika).
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 7.11: Bundžamspēle ir smaga, sviedros metoša darbība. Īpaši tad, ja tu esi tieši priekšā (karstajam) gaismeklim. Tas, ka mūziķi spēlē ar pilnu spēku, bieži vien pierāda mimika. Tā parāda aizrautību, kādu mākslinieki izrāda savai mūzikai. Nikon D800 ar 2,8/70-200 mm-Nikkor objektīvu ar izmantoto fokusa attālumu 180 mm. 1 / 400 sekunde, aizvērtnes atvērtums 4,0, ISO 800.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.5 Uztveriet mākslinieka skatienkontaktu
Portretbildes (īpaši attiecībā uz izslaveniem cilvēkiem kā piemēram mūziķiem) ir visievērojamāk, ja attēlā redzamais cilvēks tieši skatās kamerā. Attēla skatītājam liekas, ka mūziķis skatās uz viņu. Tāpēc tiešais skatienkontakts ar kameru ir laimīga nejaušība un tiek uztverts vienlīdz priecīgi un steidzīgi no katra koncertu fotogrāfa puses (tāds skatienkontakts nekad nesaglabājas ilgāk par mirkli).
Taču jācenšas izvairīties no tieša skatiena aktīvas prasības, piemēram, māksliniekam uz skatuves mājot vai darot kaut kas citu, lai piesaistītu uzmanību, jo tāda rīcība traucē un novērš mūziķu uzmanību. Ja tas traucē pilnīgai koncerta īstenošanai, īslaicīgi pārtraucot vai traucējot to citādāk, fotogrāfiem varētu nākties izies ar drošības dienestu (ja traucējums tiek pamanīts).
Attēls 7.12: Bieži vien lielisks ir gadījums, kad atsevišķie mūziķi skatās uz mani kamerā. Šis skatienkontakts ir nedaudz personīgs un galu galā mūziķis skatās tieši skatītājam. Šī mākslinieka pārsteidzoši priecīgais izteiksme tādēļ, ka šim koncertam es izmantoju savu mākslīgi laku Nikon kameras D4 ar atbilstoši laku objektīvu (šīs fotogrāfijas varat atrast vietnē www.pimpyourcam.de). Nikon D4 ar 1,4/85 mm Nikkoru. 1/1600 sekunde, atvērums 2,0, ISO 2500.
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 7.13: Dziedātājs Roger Hudgson savā koncertā Admiralspalast Berlīnē, 2013. gada 14. maijā. Mūziķi uz skatuves atkal un atkal jāuzņem tiešais skatienkontakts ar publiku, lai redzētu reakcijas. Tas var notikt tā, ka skatieni uz īpašiem fotogrāfiem aizritē. Canon EOS-1D X ar EF 2,8/400mm. 1/250 sekunde, atvērums 2,8, ISO 2.500.
(Foto © 2013: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Piezīme: Ja radīsies iespēja, ka kāds no mūziķiem skatās uz jums kamerā, tad šo brīdi noteikti saglabājiet, pat ja visa attēla "sastāvdaļas" nav pilnīgi perfektas. Labāk nedaudz nepilnīgs attēla izgriezums vai apmierinoša apgaismojuma kvalitāte nekā zaudēta iespēja uz foto, kurā zvaigzne skatās tieši uz jūsu kameru.
7.6 Fotografēšana miglas laikā
Migla un apgaismojums neizbēgami iet kopā koncertos. Ir jāsaprot: gaismas neredzamas tīram un miglām brīvam telpā (tikai kad gaismas uz kādu objektu krīt). Fotogēniskie gaismas stari, kas koncertos ir tik tipiski, nebūtu, ja nebūtu miglas mašīnu darbības. Tikai pēc tam gaismas pienācīgi izceļas! Praksē tas nozīmē, ka mēs, fotogrāfi, gan esam atkarīgi no miglas (lai būtu efektīvi apgaismotai skatuvei), taču vienlaicīgi ir jāuzmanās, lai migla nenonāktu priekšplānā pirms mūziķu un mums traucētu skaidru skatu uz māksliniekiem.
Attēls 7.14: Blackmail koncertā 2013. gada 12. jūlijā. Dziedātāja portrets pēdējā brīdī: Ja sākas migla un tā izplatās priekšēji pa grupas biedriem, tad mums fotogrāfiem paliek vien gaidīt – līdz miglas gāzēm atkal izklīst. Šeit esmu tikko paspējis uzņemt dažas bildes, līdz arī man migla aizmugurēja skaidru skatu. Parasti grupas dziedātāja maiņa nozīmē to, ka ar faniem ir pieņemšanas problēmas. Bet ne Blackmail: Dziedātājs Mathias Reetz ir dalības bija kopš 2010. gada, un grupa ("Vācijas zināmais indie-roka slepenais ieteikums"; dibināta 1994. gadā) ir dzīvāka nekā jebkad, kā viņi pierādīja veiksmīgajā Bochum Total-brīvdabas festivālā vasarā 2013! Nikon D800 ar 2,8/70-200-mm Nikkoru ar izmantoto fokusa attālumu 200 mm. 1/320 sekunde, atvērums 5,6, ISO 800.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.7 Gaismas stāvgalvu izcelsme rādīt
Kā tika izklāstīts iepriekš, gaismu šovam koncertā nebūtu tik liela nozīme kā izrādes ietvaros, ja vien neapvienotos miglas izmantošana, kas padara gaismas stāvgalus redzamus. Foto, kurās lielākoties ir redzami gaismas stāvgali, bet kas neparāda gaismu avota izcelsmi, liekas "neapdomāti" un "neperfekti".
Attēla skatītājs (neapzināti) gaida redzēt gaismas stāvgalu vienlaikus ar gaismas avota vietu attēlos. Tāpēc pievērsiet uzmanību sava attēla veidošanai!
Attēls 7.15: Izskatās neglīti, ja gaismas stāvgali nav redzami no to izcelsmes (gaismas avota). Atsevišķi fotografēti tie liekas kaut kādēļ "traucējoši". Protams, nekad nevarat visas stāvgalveidīgas gaismas izcelsmes iekļaut uz foto; bet vismaz ar svarīgākajām (spēcīgākajām) vajadzētu mēģināt to izdarīt. Nikon D3S ar 2,8/24-70-mm Nikkoru ar izmantoto fokusa attālumu 28 mm. 1/500 sekunde, atvērums 2,8, ISO 5.000. Atvēruma prioritāte (laika automātika) ar ekspozīcijas mērīšanas metodi punkta mērīšana.
(Foto © 2010: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.8 Attēla kompozīcija (arī) orientēta uz gaismām
Kamēr ne tikai dokumentēt koncertu, bet arī radīt kreatīvu dizainu, neizvairieties no domāšanu par to, kur konkrēti būtu jāfotogrāfē atsevišķi grupas locekļi. Bieži vien pietiek ar nelielu uzņemšanas leņķa izmaiņu, lai mākslinieku, piemēram, tieši redzētu priekšā kādai no gaismas stāvgalvīm.
Šīs nelielās perspektīvas izmaiņas (parasti pietiek tikai ar ķermeņa sānu pārvietošanu, saglabājot uzņemšanas punktu) ir jo efektīvākas, jo tuvāk attēlojamais mūziķis ir mūsu priekšā uz skatuves.
Jaukus to, ko nepieciešams nedaudz mainīt savu pozīciju, ja attēlojamā persona ir tālu izplatīta.
Attēls 7.16: H-Blockx (šeit ar dziedātāju un grupas dibinātāju Henning Wehland priekšā gaismas stāvgalvja) savā koncertā 2010. gada 31. augustā ZFR Bochum/Wittenā. Nikon D3S ar 2,8/24-70-mm-Nikkor un izmantotā fokusa attālums 70mm. 1/640 sekunde, atvērums 2,8, ISO 6.400.
(Foto © 2010: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
7.9 Bando grupas foto neaizmirsti
Nav visai vienkārši ievērot, bet tomēr gandrīz neaizstājama ir visu grupas biedru uzņemšana vienā (grupas) fotoattēlā.
Bieži vien presei fotografē tikai "frontmeni" vai "frontvietnes" no grupām. Šajā vietā, tieši priekšā zvaigznei, vienmēr valda liela ciešaļa un cīkstēšanās par labāko fotogrāfijas pozīciju.
Taču arī visai grupas fotoattēliem ir savs īpašais vērtības; un tas nevienmēr attiecas tikai uz jaunajām sastāvdaļām. Tad mēģiniet katrā koncertā vismaz vienu reizi uzņemt veiksmīgu (kopējo) grupas fotoattēlu!
Veidiski tas ir izaicinājums jebkurā gadījumā, jo atsevišķie mūziķi nesaskaņoti vairoties ne vienmēr šķietami rindiņās (izņēmums, piemēram: Kraftwerk; bet arī daudzi zēnu grupu un meiteņu grupu, kur tāncisko horeogrāfiju izraisa kārtība uz skatuves).
Attēls 7.17: Dažām grupām ir 1 līdz 2 svarīgākie biedri, kamēr citi mūziķi periodiski mainās (piemērs: BAP). Parasti pietiek ar "frontmeni" fotografēšanu. Citu grupas biedru (vai arī viesmūziķu) fotogrāfijas parasti nav iespējams (redakcijās u.tml.) pārdot. Tomēr ir grupas, kurām jācenšas fotografēt visus biedrus; iespējami apvienotā foto vienā attēlā. The Temptations (šeit koncertā Berlīnē 2007. gada 2. novembrī) neapšaubāmi ir starp šiem, pat ja to oriģinālsastāvs no dibināšanas gada 1960 jau sen neeksistē. Eiropas tūrē 2007. gadā bija Otis Williams (kā vienīgais dibināšanas loceklis), Ron Tyson Terry Weeks, Walter Herndon un Bruce Williamson. The Temptations tika iekļauti Vokālo grupu Slavas zālē 1999. gadā.
(Foto © 2007: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Attēls 7.18: Ja grupas locekļi kustas tik paceļotā tempā kā Culcha Candela (šeit koncertā 2011. gada 20. augustā Bochumā/Vitenē zelta festivālā), tad nav gluži vienkārši uzņemt foto, kur visi 6 grupas biedri ir redzami (un vēl labprātīgi netiek aizklāti no citiem mūziķiem/dejotājiem). Viņu aktuālā sastāva sastāvā ir Johnny Strange, Itchyban, Larsito, Mr. Reedoo, Don Cali un DJ Chino (foto aizmugurē labajā pusē). Nikon D3S ar 4,0/24-120-mm-Nikkor ar izmantojamo fokusa garumu 24 mm. 1/400 sekunde, diafragma 4,0, ISO 3 200.
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Piezīme: Dažos koncertos grupa iziet, iepļaujoties viena otrai un izkārtojoties rindās priekšā publikai. Ideāls motīvs, lai uzņemtu foto visa bando garumā. Tomēr parasti ļoti retos gadījumos (piemēram, "bezmaksas priekšā-un-ārpus" festivālos) būs iespējams iemūžināt pēdējās dziesmas. Parasti klausītājiem koncertu laikā mums, fotogrāfiem, ir atļauts fotografēt tikai pirmās trīs dziesmas.
7.10 Un neaizmirsti arī par bundzinieku
Viena būs nosvērta no fotogrāfiem: bundzinieks! Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka viņš visu laiku koncerta laikā atrodas aiz savas "situ bumbas" un pretēji citiem grupas locekļiem nav iespējas izcelties uz skatuves priekšplānā. Bundzinieki koncentrēti un efektīvi veic savu darbu - parasti bez "šova" (izņēmums ir iespaidīgas bundzinieka solo skaņotāju gadījumā).
Lielākā daļa, kuros pilnīgi iesaistījusies, ir fotogeniski - tāpēc koncerta laikā vienmēr rūpīgi jāuzrauga, lai arī šos svarīgos grupas locekļus fotografētu.
Attēls 7.19: Bundzinieki bieži ir vieni no reti fotografētajiem grupas locekļiem. Nebrīnos, "paslēpjas" viņi gandrīz vienmēr skatuves turienē. Šeit es varēju nofotografēt bundzinieku Sami Osala no Sunrise Avenue (somu rokmūzikas grupas, kurā ir arī popdziesmas un balādes) pilnā darbībā (koncerts 2012. gada 27. augustā). Nikon D4 ar 1,4/85-mm-Nikkor. 1/250 sekunde, diafragma 2,2, ISO 3 200. Diafragmas prioritāte (laika automātika).
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
