Šeit apkopota katru nodaļu:
Daļa 01 - "Sapņu profesija" koncertfotogrāfs?
Daļa 02 - Juridiskie jautājumi
Daļa 03 - Koncertfotogrāfijas īpatnības
Daļa 04 - Uzvedība "grāvī"
Daļa 05 - Derīga aprīkojums koncertfotogrāfiem
Daļa 06 - Padomi un triki (koncertfotogrāfijas) profesionāļiem
Daļa 07 - Attēla veidošana (daļa 1)
Daļa 08 - Attēla veidošana (daļa 2)
Daļa 09 - Ieteicamie kameru iestatījumi
Daļa 10 - Pēcapstrāde
Attēls 8.1: Spektakulāri, bet arī kustīgi momenti ir jāuztur koncertfotogrāfijā. Tas, kurš apzinīgi izveido savus attēlus, saņem iespaidīgas fotogrāfijas no lieliem māksliniekiem. Šeit fantastiskais klarinieks Giora Feidman tika sveikts savā koncertā Berlīnes Filharmonijā, viņš šo informāciju acīm redzami saņēma ar kustīgumu par savu 75. dzimšanas dienu. Canon EOS-1D Mark IV ar EF 2,8/24-70mm, izmantojot 38mm fokusa attālumu. 1/160 sekunde, diafragma 3,2, ISO 1.000. Slēdža prioritāte (diafragmas automātika).
(Foto © 2013: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
8.1 Publikuma noskaņojums
Tam, kam ar saviem attēliem vēlētos parādīt, cik veiksmīgi noritēja koncerts, nevajadzētu fotogrāfēt tikai mūziķus uz skatuves, bet arī cilvēkus publikā. Šeit, izmantojot smaidīgi laimīgas (vai, pa sliktam gadījumam, aizrāvusies-vilcinoties) sejas, redzams, vai koncerts bija veiksmīgs vai nē.
Parasti publiku (vai tās daļas) fotografēt no juridiskā viedokļa ir nenosakāmi. Tomēr ņemiet vērā, ka nedrīkstat veikt individuālas portretus un pēc tam šos fotoizmēģinājumus izmantot citā kontekstā komerciāli. Tas neaptver arī fotogrāfijas atbrīvošanu, ko sniedz pasākuma rīkotājs.
To vietā jūs varat droši fotografēt publikas daļas un šos fotoizmēģinājumus izmantot ziņošanai par koncertu.
Attēls 8.2: Publikums svētko, noskaņa ir lieliska: fani Sunrise Avenue-koncertā 2012. gada 27. augustā. Tādas fotogrāfijas nevajadzētu izlaist ziņošanā par koncertu. Nikon D4 ar 2,8/14-24mm Nikkor, izmantojot 14mm fokusa attālumu. 1/100 sekunde, diafragma 2,8, ISO 4000.
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.3: Dziedātājs BOSSE savā koncertā Berlīnes C-Hallē 2013. gada 4. maijā. Ja mākslinieku var fotografēt pašos publiskajos vietās, koncerta noskaņojumu var labāk parādīt. Tāpat var teikt, ka divus putnus ar vienu akmeni (mūziķa portrets un publikas noskaņu fotogrāfijas). Tomēr "bad in the crowd" pēdējos gados ir kļuvis aizvien retāk, arī no drošības aspektiem. Un diemžēl ir ļoti maz ticams, ka tas notiks pirmajās trim dziesmās. Canon EOS-1D X ar EF 2,8/24-70mm, izmantojot 24mm fokusa attālumu. 1/160 sekunde, diafragma 3,2, ISO 2.500.
(Foto © 2013: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Attēls 8.4: Šeit esmu izvēlējies tālāku kamerastandpunktu: no publikas varēju iemūžināt sajūsmas piepildītu faniem izstieptās rokas priekšplānā kā pierādījumu lieliskajai koncerta noskaņai, kamēr H-Blockx strādāja fonā. Taču ņemiet vērā, ka šādas fotogrāfijas varat veidot tikai ar skaidru atļauju no koncerta rīkotāja (un vēlāk publicēt). Fotogrāfija parāda H-Blockx koncertu Bochum/Witten ZFR 2010. gadā. Nikon D3S ar 2,8/24-70mm Nikkor, izmantojot 50mm fokusa attālumu. 1/250 sekunde, diafragma 2,8, ISO 6.400.
(Foto © 2010: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
8.2 Meklējiet neierastus skatpunktus
Daudzas fotogrāfijas ir īpaši spektakulāras tāpēc, ka tās ir uzņemtas no neierastas skatupunkta. Tomēr šim nolūkam fotogrāfam ir jābūt ar iespēju ieņemt ne tikai (ierastās) vietas preses grāvī. Tāpēc, kas vēlas tuvāk piekļūt māksliniekiem vai izmantot citu ekskluzīvu skatestāvokli (piemēram, no skaņu galda vai no publikas) saviem uzņēmumiem, nepieciešama īpaša atļauja no pasākuma rīkotāja.
Ņemiet vērā, ka trešās personas (piemēram, grupas locekļi vai gaismas vai skaņas tehniskie darbinieki) nav pilnvaroti jums sniegt īpašus foto stāvus; vienmēr ir pasākuma rīkotāja jautājums, vai tas ir atļauts vai aizliegts. Ja apsardze piešķir jums īpaši interesantu vietu, tad jūs varat uzskatīt, ka tas ir apstiprināts no pasākuma rīkotāja puses. Apsardze ir pasākumu rīkotāju izpildītājas roka; viņi cieši sadarbojas, un apsardzes cilvēki parasti ļoti labi zina, ko drīkst darīt, kuri fotogrāfu punkti ir atļauti - un kuri ne.
Attēls 8.5: Dieter Thomas Kuhn savā koncertā Berlīnes mākoņu skatuves 2011. gada 6. augustā. Šī attēla ieguvums ir mākslinieka mijiedarbība ar saviem faniem. Neierastais skatupunkts bija iespējams, jo fotogrāfs no preses grāva varēja noslīgt uz skatuves daļu, kas bija kā maza skrejcelis uz publiku. Tādējādi šis mākslinieka aizmugures skats bija iespējams, neizejot no grāvja. Canon EOS-1D Mark III ar EF 2,8/16-35mm, izmantojot 16mm fokusa attālumu. 1/200 sekunde, diafragma 5,0, ISO 1.000.
(Foto © 2011: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Attēls 8.6: Šī fotoizmeklējums izcelsas gan no neierasta kamerastāvokļa (attēls tika uzņemts no orķestra rindām), gan no dirigenta Christian Thielemann skarbo skatiena, kas jau gandrīz varētu nozīmēt ļaunu, laikam jautājamu skatējumu, kas šajā laikā (uzņemts 2008. gada 22. maijā Berlīnes Admirālpalācā) vēl bija Minhenes filharmonijas ģenerālmūzikas vadītājs. Kopš 2012. gada bijušais Herberta fon Karadžana asistents ir Drezdenes Sākšu orķestra galvadirigents, un kopš 2013. gada arī Salzburgas Lieldienu svētku mākslinieciskais vadītājs.
(Foto © 2008: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
8.3 Spektakulāri skatuves uzstadījumi un attēli
Daudzas — bieži pazīstamās — grupas izmanto ne tikai rafinētu gaismas tehniku, bet arī sarežģītus skatuves uzstādījumus un attēlus. Šeit parasti ir spēkā noteikums: Fotogrāfējiet! Mēs fotogrāfi ļoti gūstam labumu no šādām īpašajām elementiem. Tomēr cenšieties atainot mūziķus saskaņā ar spektakulāro fona attēli, jo tikai uzstādījumi vai skatuves attēli vieni par sevi ir neinteresanti. Fotogrāfiski jānodrošina saistība starp koncertu vai mūziķiem.
Attēls 8.7: Rogers Vaters The Wall-konzertā 2011. gada 15. jūnijā Berlīnē (pēc simbola: sarkans aplis ar melnu videonovērošanas kameru). Canon EOS-1D Mark IV ar EF 2,8/24-70mm objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 34mm. 1/125 sekunde, diafragma 2,8, ISO 1.250. Slēdža priekšroka (diafragmas automātika) ar ekspozīcijas mērījuma metodi punktmērījums.
(Attēls © 2011: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Attēls 8.8: Mūze koncertā Berlīnes Valdbūhnē 2013. gada 14. jūlijā. Canon EOS-1D Mark IV ar EF 2,8/70-200mm objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 70mm. Šādus ārkārtas un politiskus skatuves uzstādījumus noteikti nevajadzētu palikt bez koncerta atskaņojumā. 1/160 sekunde, diafragma 5,6, ISO 1.000. Ekspozīcijas parametru manuāla iestatīšana.
(Attēls © 2013: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
8.4 Arī reizēm fotografēt slīpi
Daudzi fotoattēli — ne tikai koncertu fotogrāfijās — ievelk, jo tie nodrošina dinamiku un modernitāti, jo tie ir nodzīti slīpumā no dizaina viedokļa. Tomēr ir jābūt uzmanīgam, lai kamera netiktu turēta pārāk slīpi. Ja horizonts pēkšņi iet cauri divām pretējām pusēm (vai pat slīpāk), tas reti izskatās labi. Ideāli, no bildes veidošanas viedokļa, ir leņķi no 10 grādiem līdz maksimāli 40 grādiem. Šādas slīpumi tiek uzskatīti par dinamiskiem, bet neuzskatāmiem attēla skatītājiem.
Tomēr ir jāatzīmē, ka šādi vispārīgie ieteikumi ir jāuztver piesardzīgi. Galu galā vienmēr atkarīgs no motīva, vai (un cik stipri) attēlojot kameru vajadzētu turēt slīpi — vai labāk nedarīt to.
Attēls 8.9: Kulcha Candela savā koncertā 2011. gada 20. augustā Bochum/Vitena teltu festivālā. Grupa bija pastāvīgi (ātri) kustībā. Es nolēmu daudzas šī koncerta fotogrāfijas uzņemt slīpi, jo manā skatījumā tas labāk sakrīt ar mūziku un izcilajiem šoviem (dziedātāji bieži uzturējās smagā kustībā). Nikon D3S ar 4,0/24-120mm Nikkor objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 24mm. 1/400 sekunde, diafragma 4,0, ISO 3.200.
(Attēls © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.10: Džemiejs Kilums koncertā Berlīnes dzimtas ostā 2013. gada 17. aprīlī. Slīpi uzņemtie fotoattēli bieži izskatās moderni un dinamiski. Canon EOS-1D X ar EF 2,8/70-200mm objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 80mm. 1/160 sekunde, diafragma 2,8, ISO 5.000. Slēdža priekšroka (diafragmas automātika) ar ekspozīcijas mērījuma metodi punktmērījums.
(Attēls © 2013: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
8.5 Abstrakti uzturēti foto
Pirmā mērķa koncertfotoģrafiem vienmēr ir tas, lai mākslinieki uz skatuves būtu iespējami labi atpazīstami attēlos. Tikai tā rezultātus var pārdot redakcijām, jo fani galu galā vēlas savus idolus atpazīt attēlos.
Taču vairāk abstrakti uzturētiem fotoattēliem dažreiz ir savs valence; piemēram, ja šie attēli netiek izmantoti redakcionālajā ziņošanā par konkrētu koncertu.
Ja nepieciešami fotoattēli, kas "vienīgi" simbolizē "koncertu", "dzīvus priekšnesumus" vai vispār "mūziku", abstrakti uzturēti foto ir pirmajā vietā. Var teikt, ka tie ir "neitrāli". (Atšķirībā būtu, ja fotoattēlos varētu atpazīt zināmus mūziķus vai grupas kā Udo Lindenberg, Rolling Stones, AC/DC vai Rihannu: Tad skatītājs uzreiz saistītu konkrētu mūzikas vai stilu tendenci, kas piemēram, uz dzīvās mūzikas tēmu teksta ziņojumos pavisam nepieciešama nebūtu).
Attēls 8.11: Milou 2011. gada 1. septembrī. Pat ja dziedātājs bija pilnīgi tumsā, stāvot zem noskaņotas pretgaismas, viņš bija atpazīstams (ieskaitot zinošos) pateicoties viņa tipiskajai ķermeņa un ģitāras pozai un galvas formai. Šis foto man joprojām ļoti patīk intensīvi sarkanā krāsā un dēļ abstraktā grafiskā efekta. Nikon D3S ar 4,0/24-120mm Nikkor objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 24mm. 1/200 sekunde, diafragma 4,0, ISO 1.600. Manuāla iestatīšana attēlojuma parametriem. (Attēls © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.12: Vēl viens abstrakts foto, šoreiz no bundzinieka koncertā. Gaismas un tvaika efekts, kopā ar reti atpazīstamajiem attēla elementiem (bundzinieka kontūri un viņa instrumenta detaļas), padara foto par neparastu, taču efektīvu dokumentu par noskaņojumu pilnu dzīvu koncertu. Nikon D3S ar 4,0/24-120mm Nikkor objektīvu ar izmantoto fokusa garumu 120mm. 1/200 sekunde, diafragma 4,0, ISO 2.500. Manuāla iestatīšana attēlojuma parametriem.
(Attēls © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
8.6 Izvērstu fokusu vērstītī
Vairāki fotogrāfi-sākotnējāji neizmanto automātisko fokusu geotri, bet gan ir ieslēguši visu automātiskā fokusa mērīšanas reģionu. Tātad galu galā viņi nezina, kuru autofokusa lauku kamera izvēlas.
Līdz ar to var radīties daudzi nepareizi fokusēti fotoattēli. Tā kā kameras fokusē uz objektu, kas ir tuvākā attālumā no fotogrāfa (daudzos gadījumos tas, piemēram, ir mikrofona statīvs), daudzi attēli nerādīs vēlamo attēla būtisko elementu (parasti tas ir mūziķa seja), kas ir fokusēts skaidri.
Tāpēc ir labāk darboties vērstīti ar autofokusu. Es vislabprātāk izmantoju vidējo autofokusa lauku (jo vairākām kamerām tas ir visspēcīgākais). Nospiežot katram noņemtājam tiek saglabāta attāluma vērtība (kopā ar punkta mērījumu gan arī ekspozīcijas vērtību), un kad es esmu ātri pagriezis kameru tā, lai attēla kadrs atbilstu maniem priekšstatiem, man atliek tikai pilnīgi nospiegt noņemtāju.
Daudzos gadījumos ir saprātīgi izmantot autofokusa mērīšanas lauku, kas neatrodas meklētāju centrā, bet piemēram, augšpusē portreta formātā. Tādā veidā varat iztikt bez īsās kameras pagriešanas.
Šī metode ir ieteicama vienmēr, ja tiek uzņemti daudzi fotoattēli pēc kārtas, kur attālums līdz būtiskākajam attēla elementam aptuveni vienmēr ir vienāds. Tas bieži notiek mūziķu portretos, ja mākslinieks nemaz nebūt pārvietojas (piemēram, jo viņš stāv pie mikrofona statīva).
Attēls 8.13: Šeit esmu fotografējis BAP-ģitāristu koncertā 2011. gada 24. augustā. Šajā foto mākslinieka laimīgā un apmierinātā sejas izteiksme ir uzsvērta, jo es fotogrāfēju ar ļoti atvērtu blendi (un tādējādi tikai nelielas fokusa izplatības dēļ). Tādēļ nedēļ ne priekšplāns, ned hronplāns novedina uzmanību no sejas. Nikon D3S ar 1,4/85mm Nikkor. 1/400 sekunde, blendes vērtība 2,2, ISO 1.250.
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.14: Tā kā RUNRIG ģitārista seja (koncerts 2012. gada 29. augustā) lielākoties atrodas ēnā, nolēmu šajā foto fokusēties uz ģitāras griezumu. Neskaidrums ģitārista sejā šajā gadījumā neuztrauc, jo ēnas dēļ mākslinieka anonimitāte jau ir nodrošināta. Rezultāts ir (neitrāls) mūziķa foto, ko var izmantot vispārīga (dzīvā) mūzikas tēmā. Nikon D4 ar 1,4/85mm Nikkor. 1/1600 sekunde, blended vērtība 2,2, ISO 2.500.
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
8.7 Augstums vai Platums?
Kopš lielākā daļa profesionālo sistēmakameru ir aprīkotas ar augstumforma rokturiem, augstumforma tiek izvēlēta kā kompozicionāla opcija gandrīz tik pat bieži kā platums. Kameras ar augstumforma rokturiem ir tikpat izdevīgas, lai saglabātu rokā kā agrāk tikai ar platumformu. Fotogrāfijas dažādos jomās var droši apgalvot, ka galvenokārt tiek darītas augstumforma uzņēmumi (piemēram, modes fotogrāfijā).
Koncertfotogrāfijā abas formas ir tikpat biežas. Ir pietiekami daudz motīvu, kas izskatās perfekti augstumformātā, un citas, kas gandrīz lūdz platumformatu.
Attēls 8.15: Šis motīvs ir lielisks augstumformātam: Tā kā ģitārists jūtīgi pacēla rokas pāri savai galvai, viņš burtiski noteica formātu man. Nikon D800 ar 2,8/70-200mm Nikkor ar izmantoto fokusa attālumu 155mm. 1/250 sekunde, blendes vērtība 4,0, ISO 800.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.16: BAP-Koncerts Zeltfestival Ruhr Bochumā 2011. gada 24. augustā. Ģitārista slīpo poza man ļāva iestrādāt viņu kopā ar ģitāras griezumu (augstum-) formātā. Nikon D3S ar 1,4/85mm Nikkor. 1/320 sekunde, blendes vērtība 2,0, ISO 1.250. Blendes prioritāte (Laika automātika).
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.17: Kraftwerk savā koncertā Berlīnes Tempodromā 2004. gada 26. martā. Šeit stingri taisnā bilžu veidošana lieliski atbilst Kraftwerk konstruētajai mūzikai (kas, starp citu, tika dibināta pirms vairāk nekā 44 gadiem un kuras pirmais lielais hīts ir precīzi pirms 40 gadiem: „Autobahn“; ja atstājam neiespējamo 1971. gadā izdotā dziesma "Ruckzuck" par to). Kopš dibinātājiem līdz šim dienām ir palicis tikai Ralf Hütter. Florian Schneider, arī dibinātājs un kas izkāpa no Kraftwerk tikai 2008. gadā, joprojām bija aktīvs grupā šajā 2004. gada foto. 
(Foto © 2004: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
8.8 Kvadrāts kā opcija
Kvadrāta formāts ir neierastākais no „tipiskajiem“ foto formātiem. Tā izplatība agrāk bija lielāka, pateicoties 6x6 pusformāta kamerām. Arī tagad kvadrāts kameraformāts joprojām pastāv; tomēr tā daļēja ir strauji samazinājusies.
Taču ikvienam ir opcija pēc tam, attēla rediģēšanā, pāriet uz kvadrātu formātu. Tas ir ļoti interesants formāts, tāpēc šīs izvēles nevajadzētu izvēlēties tikai tāpēc, ka jūs vēlaties noņemt traucējošas attēla daļas (ar daļēju attēla apgriešanu).
Attēls 8.18: Sunrise Avenue koncertā ZFR Bochumā 2012. gada 27. augustā. Lai arī ģitārists kreisajā attēla malā man bija novietots, kvadrāts šajā gadījumā ir optimālais formāts, jo tādā veidā arī bungu komplekts atradīs savu vietu attēlā. Nikon D4 ar 2,8/24-70mm Nikkor ar izmantoto fokusa attālumu 24mm. 1/320 sekunde, blendes vērtība 2,8, ISO 3.200. Blendes prioritāte (Laika automātika).
(Foto © 2012: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.19: Neviens tik pārliecinoši nespēlē „nēkārtīgo zēnu“ kā Billy Idol (šeit foto no viņa koncerta 2005. gada 27. novembrī Berlīnē). Seja, kopā ar paceltu rādītājpirkstu, ideāli iederas kvadrātiskajā attēla formātā.
(Foto © 2005: DAVIDS/Sven Darmer – www.svendarmer.de)
Attēls 8.20: Šajā foto negribēju apgriezt mikrofonstatīvu - un tāpēc izvēlējos kvadrātu attēla formātu. Augstuma formāta risinājums būtu parādījis mikrofonu iekļūstamā attēlā, kas burtiski (foto attēlā) būtu iznācis no nekurienes. Nikon D800 ar 2,8/70-200mm Nikkor ar izmantoto fokusa attālumu 105mm. 1/500 sekunde, blendes vērtība 4,5, ISO 800.
(Foto © 2013: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Attēls 8.21: Wir sind Helden-Koncerts 2011. gada 25. augustā. Bundzinieks Pola Roy darbībā. Bundziniekiem ar savu instrumentu vislabāk attēlot kvadrātiskā formātā. Vismaz, ja jūs vēlaties parādīt instrumentu kopumā (neapmetot). Tas ir saistīts ar šo arī saukto "Šāvējmašīna" instrumenta uzcelšanu. Nikon D3S ar 1,4/85mm Nikkor. 1/250 sekunde, blendes vērtība 3,5, ISO 2.000. Manuālā iestatīšana.
(Foto © 2011: Jens Brüggemann – www.jensbrueggemann.de)
Brīdinājums
Vairumam koncertu fotogrāfu profesionālajiem fotoaparātiem lieto sistēmas kameru (tātad kameru ar maināmiem objektīviem) ar attiecību 2:3 (DSLR pilnrāmim = 24mm x 36mm). Tā rezultātā liela vairākuma attēli jau tiek "konstruēti" komponēšanas laikā kamerā, gan horizontālā, gan vertikālā formātā.
Taču no dizaina viedokļa jums nevajadzētu ļauties kameru formāta "vergāņiem". Arī citiem formātiem ir savs šarms. Tomēr jābūt uzmanīgiem, lai netiktu izvēlēti kādi "nedabiski" formāti, kuri attēlošanas laikā netiks uztverti harmoniski.
Kvadrātveida formāts ir ļoti "stingrs" formāts, taču piesaista ar to, ka tas nav pārāk bieži sastopams. Tāpēc tas ir piemērots arī koncertu fotogrāfijai, ja attēlā esošie elementi saprātīgi aizpilda foto. Lūdzu, mēģiniet jau nākamajā koncerta fotosesijā apzināti vērst uzmanību uz kvadrātveida formāta attēlveidošanu jau foto uzņemšanas brīdī. Jums vienkārši ir jāiztērē uzmanība no horizontālajiem kvadrātveida formāta malām. Rezultātā droši vien iegūsit koncerta foto, kas ir neierastu un aizraujošu.
